Automašīnas diagnostika nav tikai kļūdu kodu nolasīšana. Dzinēja vadības sistēmā nepārtraukti notiek sarežģīti procesi, un ne visas darbības novirzes uzreiz izraisa kļūdas paziņojumu. Dažkārt automobilis brauc, panelī nedeg neviena brīdinājuma lampiņa, taču paātrinājuma laikā jauda ir nevienmērīga, turbīna nespēj precīzi regulēt spiedienu vai dzinēja parametri atšķiras no vadības bloka pieprasītajiem.

AUTOCHIP.LV šādu problēmu izvērtēšanai izmanto datu logus jeb dzinēja darbības parametru ierakstīšanu slodzes apstākļos. Šajā rakstā aplūkosim, kā darbojas šāda diagnostika un ko iespējams secināt no konkrētiem Mercedes un Audi automobiļu pārbaudes piemēriem.

Kāpēc ar kļūdu kodu nolasīšanu nepietiek?

Standarta diagnostika ļauj pārbaudīt vadības blokā saglabātās kļūdas, piemēram, par gaisa masas mērītāju, kvēlsvecēm, spiediena devējiem vai citām sistēmām. Tā ir svarīga pārbaudes daļa, tomēr kļūdu kodu neesamība vēl nenozīmē, ka dzinējs darbojas ideāli.

Datu logu analīze sniedz plašāku priekšstatu. Diagnostikas iekārta reģistrē dažādus parametrus, kamēr automobilis darbojas noteiktā režīmā. Pārbaudi iespējams veikt uz jaudas stenda vai braukšanas laikā uz ceļa, ievērojot drošības prasības.

Īpaši svarīgi ir salīdzināt vadības bloka pieprasītās vērtības ar faktiskajiem mērījumiem. Ja, piemēram, dzinēja vadības bloks pieprasa noteiktu turbīnas spiedienu, bet reālais spiediens ievērojami pārsniedz šo vērtību vai nesasniedz to, datu ieraksts palīdz noteikt, kādos apgriezienos un slodzes apstākļos rodas novirze.

Kādus parametrus iespējams analizēt?

Atkarībā no automobiļa un tā vadības sistēmas datu logos var reģistrēt:

• Dzinēja apgriezienus un akseleratora pedāļa pozīciju.
• Pieprasīto un faktisko turbīnas spiedienu.
• Turbokompresora mainīgās ģeometrijas vadības parametrus.
• Degvielas spiedienu Common Rail sistēmā un tā atbilstību pieprasītajai vērtībai.
• Ieplūdes gaisa, dzinēja un motoreļļas temperatūru.
• EGR sistēmas darbības parametrus.
• DPF kvēpu filtra spiediena rādījumus, aprēķināto kvēpu daudzumu un reģenerācijas informāciju.
• Izplūdes sistēmas temperatūras sensoru rādījumus.

Šie dati ļauj analizēt ne tikai atsevišķa mezgla darbību, bet arī dažādu sistēmu savstarpējo mijiedarbību.

Mercedes diagnostikas piemērs — turbīnas pārspiediens

Vienā no Mercedes automobiļu datu ierakstiem tika pamanīta neatbilstība starp pieprasīto un faktisko turbīnas spiedienu. Pārbaudes laikā akseleratora pedālis bija nospiests līdz 100%, ļaujot novērot dzinēja darbību pie lielas slodzes.

Aptuveni pie 2700 apgr./min vadības bloka pieprasītais turbīnas virsspiediens bija ap 1,5 bar, savukārt faktiskais sasniedza gandrīz 1,7 bar. Tātad turbokompresors konkrētajā režīmā radīja lielāku spiedienu nekā nepieciešams.

Palielinoties apgriezieniem, spiediena līknes pakāpeniski tuvojās viena otrai, bet vēlāk parādījās pretēja situācija — īslaicīgs spiediena kritums zem pieprasītās vērtības. Pēc tam spiediens atkal pieauga. Datu ierakstā bija redzamas arī nevienmērīgas turbīnas ģeometrijas vadības izmaiņas.

Šāda uzvedība var liecināt par turbokompresora mainīgās ģeometrijas mehānisma ķeršanos vai tā vadības problēmu. Tomēr tas ir iespējamais cēlonis, nevis apstiprināts mehānisks defekts. Precīzākai diagnostikai nepieciešamības gadījumā jāpārbauda ģeometrijas piedziņa, tās vadība, spiediena sensori un ieplūdes sistēmas hermētiskums.

Svarīgi atcerēties, ka diagnostikas datos spiediens var būt attēlots kā absolūtais spiediens milibāros, savukārt turbīnas virsspiedienu bieži izsaka baros attiecībā pret atmosfēras spiedienu. Salīdzinot vērtības, šī atšķirība ir jāņem vērā.

DPF, EGR un temperatūras kontrole slodzes laikā

Tajā pašā Mercedes pārbaudē tika analizēti arī izplūdes sistēmas darbības parametri. Pie pilnībā nospiesta akseleratora EGR sistēmas vadība uzrādīja vārsta aizvēršanu. Tas ļauj novērtēt, kā izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma reaģē konkrētajā darba režīmā.

Ar DPF saistītais pretspiediena rādījums lielas slodzes laikā sasniedza aptuveni 200 mbar. Meistara vērtējumā konkrētajam automobilim šāds rādījums attiecīgajos pārbaudes apstākļos bija pieņemams. Tomēr DPF spiediena rezultātus vienmēr jāvērtē kopā ar dzinēja slodzi, apgriezieniem un automobiļa tehniskajām īpatnībām.

Vadības bloka datos bija redzams, ka kopš pēdējās DPF reģenerācijas nobraukti aptuveni 248 kilometri. Aprēķinātais kvēpu daudzums bija ap 0,86 gramiem. Šie parametri papildina priekšstatu par filtra darbības stāvokli, taču atsevišķi rādījumi neaizstāj pilnvērtīgu DPF diagnostiku.

Tika analizēti arī temperatūras sensoru dati. Ierakstā redzami rādījumi ap 618–619, īslaicīgi arī 775 un 711, pēc tam vērtības samazinājās līdz 650 un 534. Šādu datu interpretācijai ir svarīgi zināt konkrēto sensoru atrašanās vietas un dzinēja darba režīmu. Meistara vērtējumā pārbaudītā automobiļa Stage 1 konfigurācija temperatūru ziņā uzrādīja pieņemamu darbību attiecīgajā testā, saglabājot izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas.

Audi piemērs — jauda samazinājusies pēc vairākiem gadiem

Vēl viens interesants gadījums bija Audi automobilis, kuram aptuveni pirms trim gadiem veikta dzinēja jaudas palielināšana. Iepriekš tika minēts rezultāts ap 300 ZS un aptuveni 600 Nm griezes momenta. Tie bija agrākās regulēšanas rezultāti, nevis šīs diagnostikas laikā atkārtoti apstiprināti jaudas mērījumi.

Automašīnas īpašnieks bija pamanījis, ka dzinēja darbība un jaudas atdeve vairs nav tāda kā iepriekš. Lai noskaidrotu iespējamo iemeslu, tika analizēti darbības parametri uz jaudas stenda.

Datu logos atklājās turbīnas spiediena regulēšanas svārstības. Aptuveni pie 2300 apgr./min faktiskais spiediens pārsniedza pieprasīto. Ap 2500 apgr./min vērtības pietuvojās viena otrai, taču vēlāk atkal parādījās novirzes. Faktiskais spiediens periodiski samazinājās zem pieprasītā un pēc tam atkārtoti pieauga.

Pārbaudes laikā tika novērota arī iespējama gaisa noplūde droseles mezgla tuvumā. Raksturīgu gaisa plūsmas skaņu pamanīja gan meistari, gan automobiļa īpašnieks. Savienojumu apvidū bija redzamas arī eļļas pēdas. Šādas pazīmes dod pamatu rūpīgāk pārbaudīt ieplūdes sistēmas hermētiskumu, taču ar tām vien nepietiek, lai precīzi noteiktu noplūdes vietu.

Pārbaudes gaitā tika izņemta arī iepriekš uzstādītā EGR mezgla blīve, kas bija izgatavota no bieza metāla. Tai nebija redzamu izdegšanas pazīmju. Tas ir konkrētās detaļas stāvokļa novērojums, nevis apliecinājums par visu ieplūdes vai EGR sistēmu.

Kāpēc datu logi ir svarīgi pirms un pēc čiptūninga?

Profesionāla dzinēja programmatūras regulēšana nedrīkst balstīties tikai uz vēlamo jaudas pieaugumu. Pirms izmaiņu veikšanas jāizvērtē automobiļa tehniskais stāvoklis un svarīgāko sistēmu darbība. Ja turbīnas spiediens jau sākotnēji ir nestabils vai degvielas sistēma nespēj nodrošināt vajadzīgos parametrus, tas jāņem vērā pirms jaudas palielināšanas.

Pēc programmatūras izmaiņām datu logi palīdz salīdzināt pieprasīto un faktisko turbīnas spiedienu, degvielas spiedienu, temperatūras un citus būtiskus parametrus. Tādējādi iespējams novērtēt, kā dzinējs darbojas slodzes apstākļos, neaprobežojoties tikai ar maksimālās jaudas skaitli.

AUTOCHIP.LV šādi diagnostikas ieraksti tiek saglabāti, un nepieciešamības gadījumā tos iespējams nosūtīt klientam, piemēram, ar WhatsApp. Klients var apskatīt grafikus un labāk saprast, kā automobilis darbojas dažādos režīmos.

Secinājums

Datu logi ļauj ieraudzīt problēmas, kas parastā kļūdu kodu diagnostikā var palikt nepamanītas. Mercedes piemērs parādīja turbīnas spiediena regulēšanas novirzes un iespējamu mainīgās ģeometrijas darbības problēmu. Audi pārbaudē tika konstatētas spiediena svārstības un pazīmes, kas norāda uz nepieciešamību pārbaudīt ieplūdes sistēmas hermētiskumu.

Šādi mērījumi palīdz precīzāk noteikt turpmākās diagnostikas virzienu, izvērtēt automobiļa tehnisko stāvokli un pārbaudīt dzinēja darbību pēc čiptūninga. Plašāk diagnostikas procesu un reālos grafikus iespējams apskatīt pievienotajā video.