Dīzeļautomobiļa pārmērīga dūmainība nav tikai vizuāla problēma. Tā var liecināt par nepilnīgu degvielas sadegšanu, nepareizu dzinēja vadības programmatūras kalibrāciju vai tehniskām problēmām degvielas un gaisa padeves sistēmās. Ja dūmainības rādītāji ievērojami pārsniedz pieļaujamo robežu, automobilis var neizturēt CSDD tehnisko apskati.

AUTOCHIP.LV darbnīcā tika pārbaudīts 2017. gada Ford dīzeļautomobilis ar īpaši augstu dūmainību. Sākotnējais izplūdes gāzu absorbcijas koeficienta rādījums bija 12,332. Pēc dzinēja darbības un vadības programmatūras korekcijām izdevās sasniegt ievērojami zemākus rezultātus — otrās programmas versijas pārbaudē tika iegūti rādījumi 0,59, 0,56 un 0,53.

Šis gadījums parāda, cik svarīga var būt precīza dzinēja vadības kalibrācija un atkārtoti mērījumi, taču vienlaikus atgādina, ka dūmainības pārbaude un cieto daļiņu skaita tests nav viens un tas pats.

Sākotnējā problēma — dūmainības koeficients 12,332

Ford īpašnieks bija saskāries ar problēmu tehniskajā apskatē. Automobilis neatbilda izplūdes gāzu dūmainības prasībām, un pārbaudes dokumentos bija norādīts ļoti augsts absorbcijas koeficients — 12,332.

Papildus tika pieminēts arī cieto daļiņu skaita pārbaudes rezultāts aptuveni divu miljonu apmērā, kas pārsniedza attiecīgajā testā pieļaujamo robežu. Tie ir divi atšķirīgi emisiju pārbaudes rādītāji, un tos nedrīkst savstarpēji pielīdzināt.

Arī vizuāli automobiļa problēma bija skaidri pamanāma. Meistars norādīja, ka, veicot motora paātrinājumus uz vietas, no izplūdes sistēmas nāca tik daudz melnu dūmu, ka uz asfalta palika redzamas kvēpu pēdas.

Šāda dūmainība var rasties dažādu iemeslu dēļ: pārmērīgas degvielas padeves, nepietiekama gaisa daudzuma, nepareizas iesmidzināšanas vadības vai citu dzinēja darbības traucējumu rezultātā. Tomēr konkrētu cēloni nevar noteikt tikai pēc dūmu krāsas vai viena mērījuma.

Ko nozīmē dīzeļdzinēja dūmainības koeficients?

Dīzeļdzinēju dūmainību tradicionāli pārbauda ar opacimetru — mērierīci, kas novērtē izplūdes gāzu spēju absorbēt gaismu. Rezultātu izsaka kā gaismas absorbcijas koeficientu k.

Jo lielāka koeficienta vērtība, jo izteiktāka ir izplūdes gāzu optiskā necaurspīdība. Augsts rezultāts parasti ir saistīts ar lielu dūmu un kvēpu daudzumu izplūdē.

Tehniskajā apskatē pieļaujamā robežvērtība var būt atkarīga no automobiļa pirmās reģistrācijas datuma un ražotāja noteiktās vērtības. Tāpēc pirms remonta vai regulēšanas ir svarīgi noskaidrot tieši konkrētajam automobilim piemērojamo robežu.

Šī Ford pārbaudes gaitā meistars sākotnēji apsvēra vairākas iespējamās robežvērtības. Vēlāk, pārbaudot automobiļa dokumentāciju, tika noskaidrots, ka konkrētajam transportlīdzeklim norādītā robeža ir 0,75.

Sākotnējais rezultāts 12,332 šo robežu pārsniedza ļoti ievērojami.

Pirmā programmatūras versija — straujš dūmainības samazinājums

AUTOCHIP.LV sāka darbu ar dzinēja darbību un vadības programmatūru. Tika sagatavota pirmā koriģētās kalibrācijas versija, pēc kuras automobilim atkārtoti pārbaudīja dūmainību.

Jau pirmajā pārbaudē mēriekārta parādīja aptuveni 0,72. Salīdzinot ar sākotnējo 12,332, tas bija ļoti liels uzlabojums.

Turpmākajos motora paātrinājumos bija redzamas arī zemākas momentānās vērtības, bet citos brīžos rādījums pieauga aptuveni līdz 0,68 un 0,623. Tas parādīja, ka izplūdes gāzu dūmainība ir būtiski samazinājusies, tomēr dažādos pārbaudes brīžos rezultāts vēl svārstījās.

Lai gan sākotnējie rezultāti jau bija tuvu konkrētajam automobilim noteiktajai robežvērtībai, meistars nolēma programmatūru precizēt vēlreiz un iegūt lielāku rezervi.

Šāda pieeja ir svarīga, jo viens zems momentānais rādījums vēl nenozīmē, ka visi turpmākie mērījumi būs identiski. Dūmainību var ietekmēt motora temperatūra, darba režīms un mērījuma izpildes apstākļi.

Otrā ECU programmas versija — 0,59, 0,56 un 0,53

Pēc pirmās pārbaudes tika sagatavota un ierakstīta otrā dzinēja vadības programmatūras versija — V2.

Atkārtotajos paātrinājuma testos tika iegūti šādi dūmainības koeficienta rādījumi:

• Sākotnējā pārbaude pirms AUTOCHIP.LV korekcijām: 12,332.
• Pirmās programmas versijas pārbaude: aptuveni 0,72.
• Otrās programmas versijas pārbaude: 0,59.
• Nākamais otrās versijas mērījums: 0,56.
• Vēl viens atkārtots mērījums: 0,53.

Rezultāts — no sākotnējiem 12,332 līdz zemākajam parādītajam rādījumam 0,53.

Visi trīs nosauktie otrās programmas versijas rezultāti bija zemāki par dokumentācijā norādīto 0,75 robežu. Tas apliecināja būtisku dūmainības samazinājumu servisā veiktajos mērījumos.

Tomēr video nav apstiprināts, ka pēc šīm izmaiņām automobilis atkārtoti izturēja oficiālo CSDD tehnisko apskati.

Kā dzinēja programmatūra var ietekmēt melnos dūmus?

Melni dūmi dīzeļdzinējam parasti ir saistīti ar kvēpu veidošanos degšanas procesā. Ja konkrētajā darba režīmā degvielas daudzums un pieejamais gaisa daudzums nav pareizi saskaņoti, var palielināties nepilnīgi sadegušas degvielas radīto daļiņu daudzums.

Dzinēja vadības bloks kontrolē vairākus savstarpēji saistītus parametrus:

• Degvielas iesmidzināšanas daudzumu.
• Iesmidzināšanas laiku un citus degšanas procesa parametrus.
• Pieprasīto griezes momentu un tā ierobežojumus.
• Turbokompresora vadību un gaisa padevi, ja konkrētais dzinējs ar šādu sistēmu ir aprīkots.
• Degvielas un gaisa daudzuma savstarpējo atbilstību dažādos motora darba režīmos.

Ja iepriekšējā programmatūras kalibrācija ir nepareiza, tās koriģēšana var būtiski samazināt dūmainību. Tomēr programmatūra nevar novērst jebkuru mehānisku bojājumu, piemēram, bojātu sprauslu, gaisa padeves noplūdi vai fiziski bojātu DPF filtru.

Šajā Ford gadījumā ir apstiprināts, ka pēc darba ar dzinēju un programmatūras versiju maiņas dūmainība ievērojami samazinājās. Precīzas mainītās ECU kartes un iespējamo papildu mehānisko darbību apjoms video nav atklāts.

Dūmainība un cieto daļiņu skaits — kāpēc tie ir divi dažādi testi?

Šajā gadījumā sākotnējās tehniskās apskates dokumentos tika pieminēts gan ļoti augsts dūmainības koeficients, gan neatbilstošs cieto daļiņu skaita rezultāts.

Tomēr šie divi mērījumi raksturo atšķirīgas izplūdes gāzu īpašības.

Dūmainības tests ar opacimetru novērtē izplūdes gāzu optisko necaurspīdību. To bieži veic brīvā paātrinājuma režīmā, kad dzinējam tiek palielināti apgriezieni bez braukšanas slodzes.

Cieto daļiņu skaita tests jeb PN nosaka sīko daļiņu koncentrāciju izplūdes gāzēs. Šī metode ir īpaši noderīga DPF filtra filtrēšanas efektivitātes izvērtēšanai.

Ja pēc programmatūras korekcijas dūmainības koeficients būtiski samazinās, tas vēl automātiski nenozīmē, ka ir novērsta arī iepriekš konstatētā cieto daļiņu skaita neatbilstība.

Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad DPF filtrs ir bojāts vai nespēj pietiekami efektīvi uztvert smalkās daļiņas. Tādēļ pēc sākotnēji nesekmīga PN testa šī rādījuma atbilstība jāvērtē ar atsevišķu atkārtotu mērījumu.

Šajā video pēc programmatūras izmaiņām tika parādīti dūmainības mērījumi, bet atkārtots cieto daļiņu skaita testa rezultāts nav dokumentēts.

Vai ar programmatūras korekciju vienmēr pietiek?

Nē. Dīzeļdzinēja dūmainību var ietekmēt daudzas tehniskas problēmas. Ja automobilis izdala daudz melnu dūmu, diagnostikā var būt nepieciešams pārbaudīt degvielas iesmidzināšanas sistēmu, gaisa ieplūdi, turbīnas darbību un izplūdes gāzu attīrīšanas komponentes.

Svarīgi ir arī atšķirt melnus dūmus no baltiem vai gaišiem dūmiem. Melnas dūmainības gadījumā bieži uzmanība tiek pievērsta degvielas un gaisa padeves saskaņojumam. Savukārt balti vai gaiši dūmi var būt saistīti ar citiem procesiem, tostarp nesadegušu degvielu, dzesēšanas šķidruma nokļūšanu sadegšanas kamerā vai kondensātu noteiktos apstākļos.

Dūmu krāsa pati par sevi nav pietiekama konkrētas kļūmes noteikšanai, tādēļ pareizs risinājums jāizvēlas pēc diagnostikas.

Secinājums

2017. gada Ford dīzeļautomobilim sākotnējā tehniskajā apskatē bija konstatēta ārkārtīgi augsta dūmainība — absorbcijas koeficients 12,332. Pēc AUTOCHIP.LV darba ar dzinēju un divām vadības programmatūras versijām servisā tika iegūti ievērojami labāki rādījumi.

Ar otro programmas versiju atkārtotajos mērījumos tika sasniegti 0,59, 0,56 un 0,53, kas bija zemāk par konkrētā automobiļa dokumentācijā norādīto 0,75 robežu.

Šis piemērs parāda, ka nepareiza dzinēja vadības kalibrācija var būt viens no pārmērīgas dūmainības iemesliem un tās precizēšana var sniegt būtisku uzlabojumu. Vienlaikus iepriekš konstatētais cieto daļiņu skaita pārsniegums prasa atsevišķu izvērtējumu, jo zems dūmainības koeficients pats par sevi neapstiprina DPF filtrēšanas efektivitāti.

Visu pārbaudes procesu, programmatūras versiju salīdzinājumu un mēriekārtas rādījumus iespējams apskatīt pievienotajā AUTOCHIP.LV video.