Vai dārgs, konkrētam automašīnas modelim paredzēts intercooler vienmēr ir nepieciešams, lai iegūtu labu rezultātu? Šis 2007. gada BMW E92 ar 3,0 litru divu turbīnu dīzeļdzinēju parāda, ka arī universāls priekšējais starpdzesētājs (FMIC) var veiksmīgi pildīt savu uzdevumu. Tomēr lielāks intercooler pats par sevi nenozīmē neierobežotu jaudas pieaugumu — svarīga ir dzinēja vadības programmatūra un degvielas sistēmas iespējas.

Universālais FMIC — ekonomiskāka alternatīva

Šī BMW īpašnieks pats bija uzstādījis lielāku universālo intercooler. Atšķirībā no konkrētam modelim izstrādāta uzstādīšanas komplekta universālais risinājums parasti izmaksā mazāk, taču prasa ievērojami vairāk pielāgošanas darbu.

Nepieciešams izgatavot vai pielāgot stiprinājumus, piemeklēt savienojošās caurules un nodrošināt hermētiskus savienojumus. Svarīga ir arī cauruļu galu pareiza apstrāde, lai paaugstināta uzlādes spiediena apstākļos savienojumi būtu droši. Šajā automašīnā īpašnieks šos montāžas darbus jau bija paveicis pirms mūsu apmeklējuma.

Lielāka intercooler galvenais uzdevums ir samazināt saspiestā gaisa temperatūru pirms tā nonākšanas dzinējā. Vēsāks gaiss palīdz nodrošināt stabilākus darba apstākļus pie lielākas slodzes un samazina temperatūras pieaugumu, kas var ierobežot dzinēja veiktspēju.

Iepriekšējās programmas pārbaude uz jaudas stenda

Automašīnai jau iepriekš bija veikts čiptūnings. Tāpēc AutoChip uzdevums nebija sākt ar standarta rūpnīcas programmu, bet gan pārbaudīt esošo rezultātu un izvērtēt iespējas uzlabot dzinēja vadības iestatījumus, ņemot vērā uzstādīto intercooler.

Sākotnējā jaudas stenda pārbaudē ar iepriekšējo programmu tika iegūti aptuveni 320 ZS un 700 Nm. Pēc tam tika pārstrādāta Bosch EDC16 dzinēja vadības bloka programma un veikti atkārtoti jaudas mērījumi.

Ar jauno regulējumu izdevās sasniegt aptuveni 340 ZS un gandrīz 750 Nm. Tas ir aptuveni 20 ZS un 50 Nm pieaugums salīdzinājumā ar automašīnas sākotnējo stāvokli, kad tā ieradās servisā. Šie skaitļi nav salīdzinājums ar rūpnīcas nominālo jaudu, jo automašīna jau bija modificēta.

Kāpēc neturpinājām palielināt jaudu?

Regulēšanas laikā tika izmēģināta iespēja iegūt vēl lielāku jaudu, tomēr atklājās būtisks ierobežojums — standarta degvielas sistēmas iespējas. Automašīnai bija saglabāti oriģinālie degvielas sistēmas komponenti, tostarp sūkņi.

Palielinot pieprasīto degvielas daudzumu, sistēmai kļūst arvien grūtāk nodrošināt nepieciešamos darba parametrus. Mēģinot pārsniegt aptuveni 340–350 ZS un 750 Nm līmeni, pastāv risks, ka degvielas padeve vairs neatbildīs dzinēja vadības pieprasījumam un elektronika aktivizēs aizsardzības ierobežojumus.

Tāpēc netika izvēlēts maksimāli agresīvs regulējums. Lai droši virzītos uz vēl lielāku jaudu, vispirms būtu jāizvērtē degvielas sistēmas tehniskais stāvoklis un nepieciešamie aparatūras uzlabojumi. Ar programmatūras izmaiņām vien šādu ierobežojumu novērst nevar.

EGR, DPF un droseles vadības korekcijas

Automašīnai jau pirms šiem darbiem nebija DPF filtra, un daļa izplūdes gāzu attīrīšanas sistēmas bija iepriekš modificēta. Savukārt EGR funkcija dzinēja vadības programmā vēl bija aktīva.

Darba gaitā tika veiktas EGR vadības programmatūras izmaiņas. Papildus tika koriģēta droseles vadība, jo tās darbība bija saistīta ar nestabilu motora uzvedību tukšgaitā. Pēc attiecīgajām izmaiņām iepriekš novērotie darbības traucējumi vairs neizpaudās.

Šajā gadījumā runa ir par konkrētās automašīnas jau modificētas sistēmas papildu regulēšanu, nevis universālu risinājumu visiem BMW dīzeļdzinējiem. EGR un izmešu kontroles sistēmu izmaiņu pieļaujamība ir atkarīga arī no piemērojamajām tehniskajām un normatīvajām prasībām.

Ieplūdes gaisa temperatūra un gala rezultāts

Jaudas pārbaudēs uzmanība tika pievērsta arī ieplūdes gaisa temperatūrai. Video minētais rādījums bija aptuveni 34 °C, kas konkrētajos pārbaudes apstākļos tika novērtēts kā labs rezultāts uzstādītajam universālajam intercooler.

Jāņem vērā, ka ieplūdes gaisa temperatūru ietekmē apkārtējā vide, dzinēja slodze un mērījumu apstākļi. Viens temperatūras rādījums pats par sevi vēl neraksturo dzesēšanas efektivitāti visos braukšanas režīmos.

Noslēguma pārbaudē rezultāts saglabājās aptuveni 340 ZS un 750 Nm līmenī. Tālāku jaudas palielināšanu ierobežoja degvielas sistēma, nevis tikai uzstādītā intercooler iespējas.

Ko parāda šis BMW E92 projekts?

Šis piemērs labi ilustrē pareizu pieeju Stage 2 regulēšanai: vispirms jānovērtē jau uzstādītās detaļas, jāpārbauda esošā dzinēja programma un jāveic mērījumi, nevis vienkārši jāpalielina pieprasītā jauda.

Universāls FMIC var būt praktisks un finansiāli izdevīgs risinājums, ja tas ir kvalitatīvi uzstādīts. Taču gala rezultātu nosaka visa sistēma kopumā — gaisa padeve, degvielas padeve, dzinēja tehniskais stāvoklis un pareizi pielāgota ECU programma.

AUTOCHIP.LV veicam dzinēja vadības programmatūras diagnostiku, čiptūningu un jaudas mērījumus uz stenda, lai regulējumu balstītu uz konkrēta automobiļa faktiskajām iespējām. Šī BMW uzstādītā intercooler konstrukciju un jaudas pārbaudes iespējams apskatīt pievienotajā video.