Ko darīt, ja dīzeļautomobilis jau divas reizes nav izgājis tehnisko apskati pārmērīgas dūmainības dēļ, lai gan servisā ir veikti remontdarbi? Vai problēma vienmēr ir sprauslās, turbīnā vai nolietotā dzinējā? Reizēm jāskatās arī dzinēja vadības bloka programmatūras virzienā, īpaši tad, ja automobilim iepriekš veiktas izmaiņas izmešu kontroles sistēmu vadībā.

AUTOCHIP.LV darbnīcā nonāca 2009. gada Volvo ar dīzeļdzinēju un Bosch EDC16C31 vadības bloku. Automašīna jau divas reizes bija saņēmusi negatīvu tehniskās apskates rezultātu paaugstinātas dūmainības dēļ. Iepriekšējos mērījumos tika reģistrētas vērtības aptuveni 2,5 un 2,9.

Lai gan automobilis pirms tam bija apmeklējis citu servisu un tam jau bija veikti remontdarbi, melnie dūmi saglabājās. AutoChip speciālists pārbaudīja ECU programmatūru, konstatēja iepriekš veiktas nekorektas izmaiņas un sagatavoja jaunu regulējumu. Pēc otrās programmatūras versijas ierakstīšanas dūmainības pārbaudēs tika iegūtas ievērojami zemākas vērtības — 0,73, 0,53 un 0,56.

Kāpēc Volvo neizgāja tehnisko apskati?

Dīzeļdzinēja dūmainības pārbaude ir viens no veidiem, kā novērtēt kvēpu daudzumu izplūdes gāzēs. Ja mērījumi pārsniedz konkrētajam automobilim piemērojamo robežvērtību, tehniskās apskates izmešu pārbaude netiek izturēta.

Šim Volvo problēma nebija tikai robežvērtības pārsniegšana uz mēraparāta. Automašīna arī vizuāli izdalīja daudz melnu dūmu, īpaši strauji palielinot dzinēja apgriezienus.

Melnie dūmi dīzeļdzinējā parasti ir saistīti ar pastiprinātu kvēpu veidošanos. Tas var notikt, ja iesmidzinātās degvielas daudzums nav pareizi saskaņots ar pieejamo gaisa daudzumu vai sadegšanas process norit nepilnīgi.

Iespējamie cēloņi ir dažādi — degvielas sprauslu darbības traucējumi, turbokompresora vai ieplūdes sistēmas problēmas, EGR darbības kļūdas, dzinēja mehāniskais stāvoklis vai nepareizi pielāgota ECU programma.

Tāpēc dūmainības problēmu nav pareizi risināt, automātiski mainot detaļas vai samazinot degvielas padevi programmatūrā, vispirms nenoskaidrojot iespējamo cēloni.

Iepriekšējie remontdarbi problēmu neatrisināja

Pirms ierašanās AutoChip automobilis jau bija pārbaudīts citā servisā. Video tiek minēti darbi ar degvielas sprauslām un vārstu kātu eļļas blīvslēgiem. Neraugoties uz iepriekš veiktajiem remontdarbiem, motors joprojām stipri dūmoja.

Šāda situācija parāda, kāpēc nepieciešama sistemātiska diagnostika. Pat pēc vairāku detaļu pārbaudes vai nomaiņas problēma var saglabāties, ja tās pamatcēlonis atrodas citā sistēmā.

Šajā gadījumā īpaša uzmanība tika pievērsta dzinēja vadības blokam. Pārbaudot tajā ierakstīto programmatūru, meistars konstatēja, ka iepriekš jau veiktas izmaiņas ar izmešu kontroles sistēmām saistītajās funkcijās.

Bosch EDC16C31 un nekorekta EGR vadība

Bosch EDC16C31 ir elektroniska dzinēja vadības sistēma, kas sastopama vairākos Volvo dīzeļdzinējos. Tā kontrolē degvielas iesmidzināšanu, griezes momenta pieprasījumu un citus parametrus, kas ietekmē dzinēja darbību.

Atkarībā no automobiļa konfigurācijas vadības sistēma ir saistīta arī ar EGR darbību un izplūdes gāzu kontroles funkcijām.

Šī Volvo programmatūras pārbaudē tika konstatētas iepriekš veiktas, nekorektas EGR vadības izmaiņas. Meistars skaidroja, ka nepareiza EGR atprogrammēšana var radīt nevēlamu dzinēja vadības sistēmas reakciju, tostarp ietekmēt turbokompresora vadību.

EGR sistēma regulē noteiktas izplūdes gāzu daļas novadīšanu atpakaļ ieplūdē. Tās darbība ir saistīta ar dzinēja slodzi, gaisa padevi un emisiju kontroli. Ja vadības loģika tiek mainīta nekorekti, tas var ietekmēt vairāku savstarpēji saistītu sistēmu darbību.

AutoChip speciālists pārstrādāja esošo ECU programmatūru, lai koriģētu konstatētās vadības problēmas un samazinātu pārmērīgo dūmainību. Precīza sākotnējā emisiju sistēmas aparatūras konfigurācija video nav pilnībā dokumentēta, tāpēc nav pamata apgalvot, ka visas rūpnīcas izmešu kontroles funkcijas tika atjaunotas.

Pirmā programmatūras versija — daļa mērījumu uzlabojās, bet rezultāts nebija stabils

Pēc pirmās ECU programmatūras korekcijas vizuāli melno dūmu kļuva ievērojami mazāk. Tomēr AutoChip neapstājās pie vizuālā iespaida un izmantoja dūmainības mēraparātu.

Pirmajā kontrolētajā paātrinājuma pārbaudē tika iegūta vērtība 1,39, kas bija zem video minētās pieļaujamās robežas 1,5.

Taču turpmākie mērījumi parādīja, ka problēma vēl nav pilnībā atrisināta. Atsevišķos paātrinājumos dūmainība atkal pārsniedza pieļaujamo vērtību. Vienā no atkārtotajām pārbaudēm rādījums sasniedza aptuveni 2,9.

Meistars pievērsa uzmanību arī nelielai neparastai dzinēja vibrācijai straujas apgriezienu palielināšanas laikā. Tas radīja papildu jautājumus par dzinēja darbību, tomēr video netiek apstiprināts konkrēts mehānisks defekts.

Šī pārbaude parādīja svarīgu lietu — viens labs dūmainības mērījums vēl nenozīmē, ka problēma ir atrisināta. Nepieciešams veikt vairākus atkārtotus mērījumus un pārliecināties par rezultāta stabilitāti.

Otrā ECU programmatūras versija un atkārtota dūmainības pārbaude

Pēc nevienmērīgajiem pirmās pārbaudes rezultātiem AutoChip speciālists vēlreiz koriģēja programmatūru un ierakstīja vadības blokā otro versiju.

Pēc tam tika veikta jauna mērījumu sērija ar strauju dzinēja apgriezienu palielināšanu.

Šoreiz rezultāti bija ievērojami labāki:

• Pirmais mērījums: 0,73.
• Otrais mērījums: 0,53.
• Trešais mērījums: 0,56.

Visas trīs vērtības bija zemākas par video norādīto pieļaujamo robežu 1,5. Salīdzinot ar iepriekšējiem tehniskās apskates rādītājiem 2,5–2,9, dūmainība kontrolētajos darbnīcas mērījumos bija būtiski samazinājusies.

Arī vizuāli strauju paātrinājumu laikā melnie dūmi vairs nebija izteikti. Meistars pozitīvi novērtēja gan dūmainības rādījumus, gan automašīnas reakciju uz akseleratora pedāli.

Tomēr šie ir darbnīcā iegūtie mērījumi. Video nav dokumentēts vēlākas oficiālās tehniskās apskates rezultāts, tāpēc to nedrīkst pasniegt kā jau apstiprinātu tehniskās apskates iziešanu.

Kāpēc melnie un zilie dūmi nav viens un tas pats?

Dūmu krāsa var palīdzēt noteikt turpmākās diagnostikas virzienu, taču tā nav pietiekama precīzas diagnozes noteikšanai.

Melni dūmi visbiežāk liecina par pastiprinātu kvēpu veidošanos degšanas procesā. Iemesls var būt gan nepareiza degvielas padeve, gan nepietiekams gaisa daudzums, gan vadības sistēmas traucējumi.

Zilgani dūmi bieži rodas, ja dzinējā sadeg motoreļļa. Iespējamie cēloņi ir eļļas nokļūšana cilindros caur nolietotiem blīvējumiem, gredzeniem vai ar turbokompresoru saistīti bojājumi.

Balti dūmi atkarībā no apstākļiem var būt kondensāts, nesadegusi degviela vai pazīme, ka degšanas kamerā nonāk dzesēšanas šķidrums.

Ja problēmas pamatā ir mehānisks defekts, piemēram, ievērojama eļļas nonākšana sadegšanas kamerā, ar ECU programmatūras izmaiņām vien to novērst nevar.

Tāpēc dūmu krāsa palīdz izvēlēties pārbaudes virzienu, bet galīgais lēmums par remontu jāpieņem pēc diagnostikas.

Vai dūmainību iespējams noregulēt tikai ar programmatūru?

Dažos gadījumos — jā, ja palielinātas dūmainības cēlonis ir nepareizi pielāgota dzinēja vadības programma un mehāniskās sistēmas spēj nodrošināt atbilstošu dzinēja darbību.

Tomēr tas nav universāls risinājums. Degvielas sprauslu, turbokompresora, ieplūdes sistēmas vai dzinēja mehānisko mezglu bojājumi ir jānovērš ar atbilstošu remontu.

Arī programmatūras izmaiņām jābūt tehniski pamatotām. Vienkārša jaudas ierobežošana vai degvielas padeves samazināšana, neizvērtējot cēloni, ne vienmēr nodrošina korektu dzinēja darbību dažādos ekspluatācijas režīmos.

Šī Volvo gadījumā pēc ECU programmatūras pārstrādes izdevās iegūt ievērojami zemākus dūmainības rādījumus. Taču video nav dokumentēta ilgtermiņa ekspluatācija vai pilnīga visu iespējamo mehānisko problēmu izslēgšana.

AUTOCHIP.LV rezultāts — no atkārtoti neveiksmīgas pārbaudes līdz zemiem dūmainības rādījumiem

Šis projekts ir labs piemērs tam, kāpēc dīzeļdzinēja dūmainības problēmas risināšanai nepieciešama gan diagnostika, gan rezultāta pārbaude ar mēraparātu.

Volvo bija divreiz neizgājis tehnisko apskati ar dūmainības rādījumiem aptuveni 2,5 un 2,9. Pēc iepriekšējās ECU programmatūras pārbaudes un divu korekcijas versiju sagatavošanas noslēguma darbnīcas testos tika iegūti 0,73, 0,53 un 0,56.

Īpaši svarīgi, ka pirmā programmatūras versija netika uzskatīta par galīgo rezultātu. Atkārtoti mērījumi atklāja nestabilu dūmainību, tāpēc regulēšana tika turpināta līdz ievērojami konsekventākiem rezultātiem.

AUTOCHIP.LV Rīgā veicam dīzeļdzinēju diagnostiku, Bosch ECU programmatūras pārbaudi un korekciju, dūmainības mērījumus un izplūdes sistēmu darbības izvērtēšanu. Ja automašīna neiziet tehnisko apskati pārmērīgu izmešu dēļ, svarīgi vispirms noskaidrot cēloni un tikai tad izvēlēties tehniski atbilstošu risinājumu.

Volvo sākotnējo dūmošanu, ECU programmēšanas procesu un atkārtoto dūmainības mērījumu rezultātus var apskatīt pievienotajā video.